COVID-19 IETEKMĒ KREDITORU TIESĪBAS

Uz laiku liedz iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu 2020. gada 22. martā ir stājies spēkā Saeimas pieņemtais likums Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, kurš paredz noteiktus pasākumus Covid-19 radītā apdraudējuma ierobežošanai un nosaka valsts atbalsta mehānismus cīņā ar pandēmijas radītajām sekām, kā arī mēģina stabilizēt uzņēmējdarbības vidi. Likums aizliedz kreditoriem līdz 2020. gada 1. septembrim iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu sekojošos gadījumus:

• nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
• parādnieks – SIA vai AS – nav nokārtojis pamatparādu virs EUR 4268 triju nedēļu laikā pēc kreditoru brīdinājuma vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;
• parādnieks – personālsabiedrība, individuālais komersants vai cits maksātnespējas procesa subjekts – nav nokārtojis pamatparādu virs EUR 2134 triju nedēļu laikā pēc kreditoru brīdinājuma vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;
• parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Minētais regulējums acīmredzami ieviests ar mērķi pasargāt Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos strādājošus uzņēmumus, lai vismaz uz laiku novērstu iespējamību, ka kreditori var panākt šādu uzņēmumu maksātnespēju. Tomēr skaidrs, ka jebkurā gadījumā šīs krīzes apstākļos būs uzņēmumi, kas reāli nonāks līdz maksātnespējai. Šai sakarā 2020. gada 22. marta likums nekādi neietekmē Maksātnespējas likumā paredzētas tiesības parādniekam pašam iesniegta maksātnespējas pieteikumu noteiktajos gadījumos. Apgrūtina tiesības realizēt komercķīlu 2020. gada 22. marta likums pagarina termiņus un apgrūtina kreditoru tiesības realizēt komercķīlu salīdzinot ar līdz šim Komercķīlas likumā noteikto kārtību. Iepriekš Komercķīlas likums paredzēja 30 dienu termiņu komercķīlas reģistra turētājam lēmuma pieņemšanai par komercķīlas izlietošanu. Tagad šis termiņš pagarināts uz 60 dienām. Tāpat ieviests papildus regulējums, ka komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmēji paziņojumu par komercķīlas izlietošanu var apstrīdēt tiesā arī gadījumā, kad ārkārtēji apstākļi liedz komercķīlas izlietošanu. Tā kā “ārkārtēji apstākļi” šai tiesību normā nav izvērstāk atrunāti, praksē tam būs iespējams piešķirt visplašāko interpretāciju, tādējādi sniedzot komercķīlas devējiem jaunas aizsardzības iespējas. Pagarināti procesuālie termiņi Saskaņā ar 2020. gada 22. marta likumu tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņu civillietās par naudas summas piedziņu, mantas atdošanu, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Iepriekš Civilprocesa likumā atrunātais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkstēja būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Pagarināts termiņš, kurā kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, paziņo parādniekam par parādu un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības. Ja iepriekš saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu šis termiņš bija noteikts ne mazāk kā 21 diena, tad tagad tas ir pagarināts uz ne mazāk kā 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas. Papildināts Notariāta likumā ietvertais regulējums, ka kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei 1 gada laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas, ieviešot jaunu iepriekš nebijušu papildus nosacījumu, ka tas nevar notikt agrāk kā 60 dienas no saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas.